1.diena
Šī bija pārbraucienu diena, kurā mēs lidojām no Rīgas uz Londonu. Londonā pavadījām 6 stundas, kuru laikā iepirkāmies lidostas veikaliņos un pastaigājāmies pa lidostas teritoriju un tās apkārtni. Beidzot sagaidījuši laiku, kad varam doties caur bagāžas kontrolei, gājām tai cauri. Kad pienāca Paula kārta doties cauri kontrolei, viņa somu paņēma uz pārbaudi. Šajā brīdī viņš atcerējās, ka viņam somā ir kabatas nazītis. Darbinieki atrada nazīti un par lielu izbrīnu mums visiem, nazītim ar knaiblēm noknieba nost tikai korķviļķi.
Aizlidojuši uz Malagu, 30 minūtes tukšā lidostā gaidījām kamēr pieaugušie izīrē automašīnas -“Mercedes” busiņu un “Seat” vieglo automašīnu. 20 minūtes riņķojām, jo nevarējām atrast viesnīcu, tikmēr daudzi spiedza no laimes, pirmo reizi mūžā ieraugot palmas.
2.diena
Jau no agra rīta devāmies uz Zahoras ciematu, kurā pavadījām visas nākošās dienas. Pa ceļam apstājāmies sporta preču lielveikalā “Decathlon”, kur puiši nopirka futbolbumbu, bet Matīsam gadījās ķibele - viņš pazaudēja maku. Devāmies tālāk uz galējo Eiropas dienvidu punktu - Tarifu.
Aizbraukuši uz Zahoru, devāmies pirmajā izmēģinājuma treniņā uz tuvāko karti, tikmēr Gints un Baiba devās uz blakus ciema informācijas centru pēc mājas atslēgām, kuras kā vēlāk izrādījās turpat pie mājas vien atradās zem pelnu trauka Šajā dienā nopirkām 10 kg apelsīnu, bet sapratām, ka tas ir par maz mūsu vēderiem.
3.diena
No rīta aizbraucām uz tuvējo pilsētiņu- Conil de la Frontera uzskriet sprintu. Pēc sprinta devāmies uz tirgu, kur nopirkām haizivi un lasi.
Kamēr treneri iepirkās tirgū, puiši spēlēja bumbu. Pēc viena spēcīga Paula sitiena pa bumbu, tā palika uz kādas mājas jumta. Bumbu atstājuši uz jumta, braucām uz nākošo treniņu okeāna krastā aiz Rosche pilsētas. Pēc treniņa gājām nopeldēties okeānā. Otrs treniņš bija izturības skrējiens gar okeānu. Vakarā gatavojām zivis un ēdām pa dienu, pie vietējiem fermeriem, nopirktos apelsīnus. Šoreiz jau tika iegādāts 25 kg.apelsīni ar domu, ka vajadzētu pietikt vismaz 2 dienām. Lieki būs piebilsts, ka apelsīni pietika precīzi 1.dienai.
4.diena
No rīta skrējām/staigājām garo tehnikas treniņu – 3 stundas pa mežu ar karti pie Canos de Meca. Mēģinājām saprast kā šet tiek zīmēta zaļā krāsa, reljefs u.c. orientieri. Vakarā devāmies uz sprintu pilsētiņā, kurā visas ēkas ir baltas-Conil de la Frontera.
Vakarā mēs visi iegājām pirtī un baļļā, daži nopeldējās arī stindzinošajā baseina ūdenī.
5.diena
No rīta skrējām distanci pa kalnu,no kura pavērās lielisks skats uz okeānu un varēja redzēt arī Āfriku.
Otrajā treniņā devāmies uz Barbati- sprintu, pa ceļam iebraucām veikalā, kurā sapirkāmies lielu daudzumu pārtiku, arī apelsīnus. Pēc treniņa iebraucām dabas takās, kur apskatījām klintis un brīnišķīgos skatus uz okeānu un Āfriku.
6.diena
Jau plkst.6 devāmies uz dabas takām- Garganta Verde, kas ved pa kanjonu. Šajā parkā drīkst ieiet tikai 10 cilvēki dienā un lai to izdarītu ir iepriekš jāpasūta speciālas atļaujas, kuras mums arī lika uzrādīt vietējie reindžeri pirms došanās pārgājienā. Dabas takās redzējām gan ērgļus, gan kalnu kazas.
Vēlāk devāmies uz vienu no skaistākajām Spānijas kalnu pilsētām- Rondu, kur ar karti izstaigājām skaistākās vietas.
Redzējām vēršu cīņu arēnu, ūdenskritumu, aizu, kas sašķeļ pilsētu un tiltu pār to. Pēc 5 dienu lutināšanas ar karstu dienvidu sauli, (virs 25 0 C) sajūtamies kā Latvijā – ir auksts un lietains.
Diemžēl nākamā pilzēta, kur lielākā daļa mājas ir iekaltas klintīs mūs sagadaida ar pamatīgu dušas šalti. Setenil pilsētu apskatām 30 minūtēs un dodamies uz kāpjam mašīnās, lai dotos atpakaļ uz Zahoru.
7.diena
Agri no rīta, kad saule vēl nebija uzlēkusi, mēs skrējām rīta rosmi līdz okeānam. Pēc tam krāmējām somas un devāmies uz lidostu pie Malagas. Un atkal Pauls ir topā - Drošības kontrole viņam konfiscē slaveno kabatas nazīti, šoreiz pavisam. Pirms kāpšanas lidmašīnā, bija vēl pēdējā biļešu kontrole, kur Paulam bija jāuzrāda biļete, kura viņam bija pazudusi. Pēc ~7 minūšu ilgas nervozas meklēšanas, viņš to atrada un varējām doties uz lidmašīnu. Mēs zinājām, ka mums Mančesteras lidostā būs ļoti maz laika, lai paspētu uz nākošo lidmašīnas reisu (uz Rīgu). Kad uzzinājām, ka mūsu lidmašīna no Malagas uz Mančesteru kavējas par 30 minūtēm, mēs sākām uztraukties, jo laiks starp abiem reisiem bija pavisam neliels. Mančesteras lidostā mēs visi skrējām uz Rīgas lidmašīnu, bet kad laimīgi nokļuvām pie sava “geita” uzzinājām, ka mums vēl ir 15 minūtes laika dēl lidmašīnas aizkavēšanās.
Bilžu galerija ŠEIT |
