Jāpiemin, ka visi šie sportisti pirms diviem gadiem jau bija skrējuši Šalgotarjanas apkārtnes mežos, tāpēc ērkšķainais apvidus, lielās gravas un neredzamās takas nebija liels pārsteigums.
No 18.novembra līdz 21.novembrim norisinājās oficiālā Eiropas Jauniešu orietnēšanās čempionāta gatavošanās nometne, uz kuru bija arī atbraukuši ungāri, poļi un baltkrievi. EYOC organizatoru treniņos daži izvēlējas skriet ātri, lai salīdzinātu prasmes un ātrumu ar saviem konkurentiem no citām valstīm, bet vairums no treniņiem tika skrieti lēnām un mierīgi.
Ausekļa treneris Henrijs Freimanis bija sportistiem sagatvojis arī vairākas distances vēl citās kartēs, lai jaunieši varētu izmantot visas iespējas un sagatavoties gaidāmajām sacensībām skaistajos Ungārijas mežos. Šajos treniņos vairums sportisti distances skrēja kopā, lai izmēģinātu dažādus ceļa variantus, un pēc tam salīdzinātu laikus un noskaidrotu, kurš variants tad bija visātrākais un labākais.
Pirmais oficiālais treniņš bija vidējā distance. Orientieristus sagaidīja ārkārtīgi tehnisks un zaļš apvidus ar daudz dažādu izmēru gravām, ierakumiem, ērkšņiem un, protams, kalniem. Noteikti jāpievērš uzmanība, ka viszaļākiem plankumiem kartē vajadzētu būt patiesi slikti skrienamiem un ērkšķainiem, bet rudens apstākļu dēļ, šoreiz vietām tie nebija tik slikti un caur tiem varēja arī izskriet. Kā būs vasarā, kad norisināsies lielās sacensības? To mēs noskaidrosim tad.
Garās distances treniņš. S18 grupas meitenēm distance bija 5,6km ar 230m kāpumu, bet V18 zēnus sagaidīja 7,5km ar 360m kāpumu. Laurai Berķei šī distance šķita tehniski vienkārša,viņa bija gaidījusi sarežģītākus etapus. Toties fiziski, kaut gan skrēja distanci mierīgi, viņai bija grūti, stāsta, ka kājas bija nogurušas jau no iepriekšējiem treniņiem. Matīss Saulīte, Gustavs Staņa un Edvards Zvirgzdiņš par savu distanci stāsta, ka arī viņiem likusies tehniski ļoti vienkārša - tikai divi etapi esot bijuši sarežģītāki un ar ceļa variantiem. Kaut gan kopumā treniņš bija tikpat izaicinošs, cik pārējie Ungārijas apvidi, zēni fiziski jutušies labi, jo nometne tikko bija sākusies.
Nometnes vidū sportistus sagaidīja meža intervāli ar kopējo startu un farstiem. 4 intervāli, katrs vidēji 1,1km ar vidēji 80m kāpumu. Viegli ausekļiem negāja, bet labi - gan! Jau iesildoties bija ļoti smagi, kājas nevienam negāja uz priekšu. Zēni, Emīls Lazdāns un Emīls Saulīte stāsta, ka pirmais un pēdējais intervāls bija tehniski sarežģītāks nekā otrais un trešais. Kopumā kļūdīties bija grūti, jo visi skrēja vienā lielā barā, bet tomēr, tas arī ļāva atslābt uz orientēšanos, tāpēc, Lazdāns piemin, ka uz kotrolpunktiem, kas bija novietoti zaļā apvidū, bija jāskrien ar konkrētu plānu, lai nenokļūdītos un neaizskrietu uz farsta punktu. Fiziski kalnos zēniem bija grūti skriet, bet lejā no kalna izrādās, ka mūsējie ir ātrāki nekā vietējie ungāri.
Pēdējā treniņdiena - pēdējais treniņš - sacensības “Salgó Cup”. Distance jau atkal mūsu sportistiem likās tehniski vienkārša - bija daži interesanti etapi, bet garajo etapos ceļa variantu nebija. Arī fizisiki bija gaidījuši kaut ko vairāk, bet viegli tāpat nebija, jo tomēr šī bija pēdēja nometnes diena. Nevar nepieminēt, ka šajās secensībās, kļūdas bija neizbēgamas. Bet arī ar tām, trīs mūsu zēni piepildīja V18 grupas pjedestāli. Pirmā vieta Matīsam Saulītem, otrā - Emīlam Lazdānam un trešā - Gustavam Staņam.
Nometnē skrējām arī divus sprinta treniņu. Edvards Zvirgzdiņš un Emīls Saulīte stāsta, ka sprinta distances bija salīdzinoši ātras un ne pārāk tehniskas, līdzīgi kā Latvijā. Lai kārtīgi sagatavotos uz Eiropas Jauniešu čempionāta sprinta distanci, ir jātrenē ļoti ātra variantu izvēle, koncentrēšanās ļoti lielā ātrumā, kā arī - ātrums.
Ungārijas apvidi ir ļoti izaicinoši gan fiziski, gan tehniski. Ir jāmāk ieraudzīt pareizos ceļa variantus, skriet pa sliktu skrienamību un ērkšķiem, skriet augšā kalnos, lejā un pa tiem. Ir jātrenē arī potīties, jo tās ir ļoti vienkārši izmežģīt Ungārijas mežos. Sportisti pēc nometnes ir sapratuši savas stiprās un vājās puses šādos kalnainos apvidos. Viņi zina pie kā vēl jāpiestrādā un uz ko jāgatavojas. Uz tikšanos, Ungārija!
|
