1. Kas tu esi? No kurienes tu nāc? Ko tu pašlaik dari dzīvē?
Esmu Gustavs Staņa un nāku no Rīgas. Pašlaik mācos Rīgas 49. vidusskolā un daudz trenējos.
2. Apraksti sevi 3 vārdos
Apņēmīgs, stiprs, ēdelīgs.
3. Kā tu nokļuvi Auseklī?
Brālis Kristiāns bija sācis orientēties jau pirms manis, un Tita uzaicināja viņu uz Ausekli. Kad es sāku orientēties un doties līdzi uz treniņiem un sacensībām, tad arī mani Tita uzaicināja pievienoties Auseklim.
4. Cik gadus nodarbojies ar orientēšanos?
Uz orientēšanās pasākumiem līdzi vecākiem braucu jau kopš agras bērnības, un līdz ar to arī agri sāku skriet marķētās distances gan magnētos, gan citās sacensībās. Sešu gadu vecumā sāku skriet marķētās distances patstāvīgi, un kopš tā laika esmu nedaudz attīstījies un pārgājis uz nemarķētajām distancītēm.
5. Kurš bija pirmais mežs, kurā tu orientējies?
Precīzi nezinu, bet tas noteikti būs bijis kāds no Magnēta mežiem, tepat Pierīgā, kurā skrēju marķēto distanci.
6. Kas ir labākais orientēšanās sportā?
Vislabāk man orientēšanās sportā patīk tas, ka nozīmīga ir gan fiziskā sagatavotība, gan mentālā sagatavotība, un ir nepieciešama domātspēja pie lielas slodzes, kas nebūt nav viegli.
7. Kurš ir tavs mīļākais apvidus tepat Latvijā un arī citviet pasaulē?
Sarežģīts jautājums. Lielākoties visi apvidi man patīk, taču viens no visforšākajiem Latvijas apvidiem pagājušajā sezonā varētu būt bijis Aronas kausa garās distances apvidus Madonas apkārtnē. Ārpus Latvijas ļoti interesanti liekas nākamā gada JWOC(Pasaules Junioru orientēšanās čempionāta) apkārtnes apvidi Portugāles ziemeļu daļā.
8. Vai tu esi nodarbojies vēl ar citiem sporta veidiem vai varbūt joprojām nodarbojies?
Jā, kādreiz nodarbojos ar peldēšanu. Un tagad nodarbojos ne tikai ar orientēšanos, bet arī ar slēpošanu un ziemas orientēšanos.
9. Kas tevi trenē?
Mani trenē IK Auseklis treneri – Fricis Spektors, Henrijs Freimanis, Sindija Širaka un Baiba Smila.
10. Mīļāka atmiņa sportā?
Nav tāda viena mīļākā.. Daudz foršu atmiņu palikušas no 2021. gada JWOC Turcijā, taču ir arī daudz citas labas atmiņas no citiem orientēšanās pasākumiem, piemēram, EYOC un JWSOC.
11. Mīļākais treniņš?
Mīļākie treniņi noteikti ir orientēšanās tehnikas treniņi, taču patīk arī intervālu treniņi.
12. Vai tev ir bijušas kādas traumas? Kādas ir lielākās/ilgākās?
Bez ļoti lielām traumām esmu izticis, taču pašlaik cīnos ar dažādām mazākām problēmiņām.
13. Kādu kompasu tu izmanto?
Es izmantoju īkšķa kompasu Moscompass.
14. Vidējā vai garā distance? Kāpēc?
Abas ļoti labas, taču garās distances tomēr patīk vairāk, jo fiziski tās ir grūtākas un ir neciešama lielāka fiziskā izturība.
15. Mežs vai sprints? Kāpēc?
Mežš, jo labāk patīk skriet un orientēties mežā. Sprintiem arī nav ne vainas, taču labāk patīk lasīt meža karti nevis pilsētas.
16. Kā tev izdodas sasniegt tik augstus rezultātus orientēšanās ar slēpēm?
Tam noteikti palīdzējuši daudzi slēpošanas treniņi, orientēšanās tehnika no vasaras un daudzās sagatavošanās sacensības.
17. Vai ziemas orientēšanās tev ir tik pat nozīmīga un vai ieguldi tik pat daudz darba kā vasaras orientēšanās?
Vairāk tomēr cenšos fokusēties uz vasaras orientēšanos, taču piestrādāju arī pie ziemas orientēšanās prasmēm.
18. Kā tu pavadi brīvo laiku?
Pārsvarā viss brīvais laiks aiziet treniņos.
19. Kā izskatās tava treniņnedēļa šajā mēnesī?
Šis mēnesis kopumā bijis krietni savādāk nekā citi, jo pašlaik piedalos Eiropas jaunatnes ziemas olimpiskajā festivālā un pagājušajā nedēļā piedalījos Pasaules junioru ziemas orientēšanās čempionātā.
20. Kāds ir tavs šī mēneša spilgtākais notikums?
Tā, neapšaubāmi, ir kļūšana par Ausekļa mēneša sportistu, taču 3. Vietai Pasaules junioru ziemas orientēšanās čempionātā arī nebija ne vainas. :D
21. Tavs pats neveselīgākais ieradums?
Saldumi.
22. Lielākais sapnis/mērķis, ko gribētu īstenot?
Nākošajos gados mērķēju iekļūt pirmajā sešiniekā JWOC
23. Kādus dzīvniekus tu esi sastapis mežā, skrienot orientāšanās sacensībās? (Īpašais jautājums no februāra mēneša sportistes.)
Mežā esmu redzējis daudz dažādus dzīvniekus, taču spilgtākais starpgadījums ar dzīvniekiem, skrienot orientēšanās, droši vien būs bijis gadījums, kad Līgatnes pusē, garām skrienoša stirna, mani gandrīz notrieca no kājām.
| 
