1. Kas tu esi? No kurienes tu nāc? Ko tu pašlaik dari dzīvē?
Mani sauc Kristīne Berķe. Esmu no Rīgas. Šobrīd lielākā uzmanība tiek veltīta treniņiem.
2. Cik ilgi orientējies un kā nokļuvi orientēšanās pasaulē?
Jau ļoti, ļoti sen, cik vien sevi atceros. Gan vecvecāki, gan vecāki nodarbojas ar orientēšanās sportu, tāpēc tiku iesaistīta jau ļoti agrā vecumā.
3. Kas tev visvairāk patīk Auseklī?
Cilvēki. Auseklis man ir kā ģimene, daudz kas kopā piedzīvots un pārdzīvots, daudz kur ir izbraukāts – gan pa Eiropu, gan tepat Latvijā.
4. Kas ir labākā lieta orientēšanās sportā?
Cilvēki un atmosfēra. Ar šo sporta veidu var nodarboties jebkurā vecumā, kā arī ir tik daudz un dažādu orientēšanās sporta veidu, ka gandrīz jebkurš var atrast kaut ko, kas patīk.
Protams nevar nepieminēt to, ka apvidus gandrīz katrai valstij ir atšķirīgs, katrai ar savu ‘’odziņu’’, un katra distance atšķirīga. Visu laiku kaut kas mainās – distances, distances garumi, apvidus, laikapstākļi, diena/nakts. Nekad nevar īsti zināt, kāda distance tevi sagaida līdz brīdim, kad paņem rokā karti.
5. Kādi apvidi tev visvairāk patīk?
Gandrīz katru gadu mana atbilde uz šo jautājumu mainās. Bet laikam tieši šobrīd vislabāk patīk pārredzami apvidi – pļavas, balti un skrienami.
6. Kāds ir tavs mīļākais treniņš?
Ja obligāti jāizvēlas, tad intervāli. Forša sajūta sajusties ātrākai nekā kādreiz :D. Taču ļoti atkarīgs no garastāvokļa, dažreiz gribas vienkārši paskriet, bet citreiz atkal gribas kaut ko interesantāku kā intervāli. Pēc treniņa, jebkura treniņa, ir gandarījuma sajūta par to, kas tas ir izdarīts.
7. Lielākais sasniegums orientēšanās sportā.
Baltijas Čempionāts 2022 2.vieta garajā distancē.
8. No kā tu smelies motivāciju?
No tā, ko es gribu sasniegt un izdarīt. Neko nedarot, to vienkārši nevar izdarīt. Ar maziem soļiem uz priekšu.
Manuprāt, ja ir konkrēts mērķis (man der arī ne īpaši konkrēts :)) ), kā arī pieturas punkti līdz mērķim, tad ir daudz vieglāk kustēties uz priekšu un darīt.
Man noteikti palīdz arī tas, ka es lielāko daļu treniņu izdaru no rīta, cenšos līdz pusdienlaikam, lai man atlikušo dienu nav vairāk par to jādomā. Tā laikam nav īsti motivācijas smelšanās, taču tas man ļoti palīdz. No rīta man nav tāds ‘’ahh...es esmu piekususi, negribu iet, ārā jau tumšs, gribu iet gulēt’’, es vienkārši pieceļos, saģērbjos un eju. Ar prieku, nevis ar negribēšanu.
9. Tavs elks orientēšanās sportā.
Man laikam tādu nav. Jā, zinu, ka ir daudz spēcīgu sportistu, bet es laikam nevienu neuztveru kā paraugu un mērķi uz, ko tiekties.
10. Fakts, ko par tevi nezina gandrīz neviens.
Man ļoti negaršo melone.
11. Kāds ir tavs mērķis 2022.gadam (ne tikai sportā)?
Šobrīd, kā mēs zinām, 2022.gads ir jau gandrīz pusē, tad kāds mērķis jau ir izpildīts.
Viens no izpildītajiem mērķiem - atrast/izdomāt/saprast, ko gribu iet studēt rudenī.
Otrs mērķis, kas tiek turpināts no pagājušā gada - mācīties franču valodu. Tā kā es tam tik lielu uzmanību neveltu, tad būtu izcili, ja līdz gada beigām jau varētu prast diezgan raiti un pareizi lasīt, kā arī runāt atsevišķās tēmās.
No sportiskākiem mērķiem, kā pirmais - trenēties un neslinkot. Tam seko - atlasīties uz JWOC un nostartēt tur, cik labi varu. Un kā nesaistīts ar orientēšanos sportu – iemācīties, ko vairāk par plunčāšanos ūdenī, tas ir, normāli peldēt :D, bet tas, lai paliek uz rudeni.
12. Ko tu dari brīvajā laikā?
Brīvajā laikā atpūšos un nedaru neko :)) Nekā nedarīšana var būt seriālu skatīšanās, brauciens uz jūru skatīties saulrietu, pastaigas, puzles likšana, klavieru spēlēšana, Jebkas, ko tajā konkrētajā brīdī vēlos darīt.
13. Kāds ir tavs šī mēneša spilgtākais notikums(sportā)?
Protams, ka 2.vieta Baltijas Čempionātā garajā distancē
14. Kā aptuveni izskatās tava treniņnedēļa šajā mēnesī?
Pa lielam katra treniņnedēļa ir diezgan atšķirīga. To ietekmē, tas kas pa dienu jādara vai, kur esmu un kā jūtos. Un šajā mēnesī uzradās jauns traucēklis – sāka sāpēt ahilejs, tāpēc braucu vairāk ar riteni nekā skrēju.
Pa nedēļu noteikti ir kāds garāks lēnāks treniņš, tad tiek protams iekļauti arī intervāltreniņi, vēlams arī kādu orientēšanās treniņu noskriet, bet tā kā mana vājāka puse ir skriešana/ātra skriešana, tad vairāk laika veltu tieši tam. Kā sākās sezona, sāku slinkot uz vingrošanu, ko noteikti gribu atsākt un atsākšu tuvākajā laika.
15. Kā tu tiec galā ar stresu (piemēram, pirms starta lielās sacensībās)?
Pirmais, ko dažkārt pati piemirstu un nepieciešams atgādināt, ka uz stresu nevajag skatīties, kā uz kaut ko sliktu. Pirmais, ko es daru ir iepriekšējā dienā sarakstu lietas, ko vajag atcerēties un izdarīt pirms distances un distancē (pierakstu, lietas, kuras man pēdējos treniņos pieklibo saistībā ar orientēšanos, kā arī kaut ko specifisku konkrētajam apvidum). Un tad vairākas reizes gan iepriekšējā vakarā, gan no rīta pirms starta kārtīgi katram punktam, pievēršot lielu uzmanību, izeju cauri.
Nākamais - uz startu cenšos ierasties kādas vismaz 6min pirms mani sauc iekšā, tātad 9min pirms mana starta. Stāvot pie starta atkal galvā izeju cauri savam sarakstam – ko darīšu uz pirmo KP, ko darīšu, ja radīsies kļūda vai nesapratīšu, kur esmu, utt.
Pirms starta zinu, ka vienīgais, ko varu ietekmēt ir tas, kā tagad noskriešu. Es apzinos to, ka neesmu slinkojusi treniņprocesā, bet ieguldījusi darbu un laiku. Nemaz gatavāka, par to, kāda tagad esmu, nevaru būt.
Man personīgi rezultātam nav nozīmes, ja esmu izdarījusi distancē, visu, ko varēju – skrēju ātri, cīnījos līdz galam (pat, ja bija grūti un domāju, ka vairāk nevaru) un nekļūdījos uz KP. Protams ir forša sajūta, ja izdari visu, ko spēji un rezultāts arī ir labs, taču tā ne vienmēr notiek. Ja citas meitenes ir ātrākas, tad man vēl ir, kur augt un attīstīties.
16. Valsts, kurā tu gribētu orientēties vai kur tu noteikti gribētu atgriezties uzskriet? Kāpēc tieši tā?
Man palikušas atmiņā ir Slovākijas karsta ieplakas, kā arī orientēšanās pa dzeltenu karti - pļavām. Tādās kartēs noteikti gribētu atgriezties. Bet vispār man patīk visādi apvidi, katram apvidum savs šarms ;D
17. Kas, tavuprāt, ir grūtākais sportista dzīvē?
Nepadoties. Ja rodas kādi sarežģījumi(veselības problēmas, traumas, saspringtāks dienas grafiks, līdz ar to mazāk laika treniņiem) vai nav vēlamie rezultāti, tad ir pavisam viegli negribēt un pārstāt turpināt cīnīties.
18. Kāds ir labākais padoms, ko esi saņēmis?
Ja tu esi izdarījis savu labāko, ko spēji, tad nav, ko pārdzīvot, jo labāk tu nevarēji šajā brīdī. Jāturpina trenēties un kļūt stiprākai.
19. Kam, tavuprāt, ir lielāka nozīme orientēšanās sportā – labai fiziskajai formai, vai labai spējai orientēties. Kāpēc?
Ahh... nu šis galīgi nav viegls jautājums. Bez labas orientēšanās, nekur tālu netiksi, bet tāpat ir ar fizisko formu. Taču, ja ir laba fiziskā forma un uz laimi sanāk visus punktus paņemt bez kļūdām, tad ieguvumi ir lielāki nekā, ja visus punktus atrodi izcili, bet fiziskā forma nav laba.
Es teiktu, ka fiziskajai formai ir lielāka nozīme orientēšanās sportā nekā pašām orientēšanās spējām.
20. Ātrie jautājumi.
Sprints vai mežs?
Mežs.
Diena vai nakts?
Svarīgas sacensības - diena, bet ja for fun - nakts, piemēram, nakts stafetes.
Stafete vai individuālais skrējiens?
Individuālais.
Līdzens vai kalnains apvidus?
Kalnains.
Apavi ar radzēm vai bez radzēm?
Ar radzēm.
Rudens sezona vai pavasara sezona?
Pavasara sezona.
Daudzdienas vai vienas dienas sacensības?
Ja svarīgas sacensības, tad vienas dienas.
Ja for fun, tad daudzdienas.
21. Kāda ir recepte panākumiem?
Mīlēt to, ko dari!
Trenēties gudri
~ Darīt! Katru dienu ieguldīt laiku un darbu (kaut vai mazliet).
~ Klausīt ķermeni. Zināt, kad ir jāņem pauze – apslimis, traumējies, vai vienkārši ļoti saguris (tikai jāspēj atšķirt slinkums no bezspēka)
~ Jāmācās no savām kļūdām. Ne tikai orientēšanās ziņā – izanalizējot distancē veiktās kļūdas un saprotot, kāpēc šī kļūda radās, lai vairāk censtos nepieļaut tādu vēlreiz, bet arī visās citās jomās – uztura, miega, fizisko treniņu, traumu, veselības.
| 
